Kapoeiras vēsture
Kapoeira ir afro-brazīliešu kultūras un cīņas mākslas tradīcija, kas sevī apvieno cīņu, kustību, akrobātiku, mūziku, ritmu un spēli. Tās vēsture ir cieši saistīta ar Āfrikas izcelsmes cilvēku pieredzi Brazīlijā verdzības periodā un viņu cīņu par brīvību, identitātes saglabāšanu un pašizpausmi.
Kapoeiras pirmsākumi
Kapoeiras precīza izcelsme nav pilnībā dokumentēta, un par tās veidošanos pastāv dažādas vēsturiskas teorijas. Tomēr ir skaidrs, ka tās saknes meklējamas Āfrikas kultūrās un Brazīlijas koloniālā perioda afro-brazīliešu kopienās.
No 16. līdz 19. gadsimtam uz Brazīliju piespiedu kārtā tika nogādāti miljoniem paverdzinātu cilvēku no Āfrikas. Viņi līdzi atnesa savas kustību tradīcijas, mūziku, ritmus, rituālus un cīņas paņēmienus. Brazīlijā šo tradīciju mijiedarbības rezultātā pakāpeniski attīstījās tas, ko mūsdienās pazīstam kā kapoeiru.
Kapoeira kļuva ne tikai par fiziskas cīņas veidu, bet arī par pretošanās, kopienas un kultūras identitātes izpausmi. Arī UNESCO kapoeiras roda raksturo kā vietu, kas saglabā atmiņu par pretošanos vēsturiskai apspiešanai un vienlaikus veicina savstarpēju cieņu un sociālo integrāciju.
No aizlieguma līdz atzīšanai
1888. gadā Brazīlijā tika atcelta verdzība, taču kapoeiras praktizētāji vēl ilgi saskārās ar sabiedrības un valsts represijām. 19. gadsimta beigās kapoeira tika kriminalizēta, un tās praktizēšana varēja novest pie soda.
Neskatoties uz to, kapoeira nepazuda un turpināja attīstīties.
20. gadsimtā ļoti nozīmīgu lomu kapoeiras attīstībā ieguva Mestre Bimba (Manuel dos Reis Machado). Viņš sistematizēja savu apmācības metodi, kas kļuva pazīstama kā Luta Regional Baiana jeb vēlāk plaši saukta par Capoeira Regional. Mestre Bimba darbība palīdzēja mainīt sabiedrības priekšstatu par kapoeiru un veicināja tās pāreju uz organizētāku apmācības vidi.
Savukārt Mestre Pastinha (Vicente Ferreira Pastinha) kļuva par vienu no nozīmīgākajām personībām Capoeira Angola saglabāšanā un attīstībā.
Šo un daudzu citu meistaru darbs palīdzēja kapoeirai no vajātas kultūras izpausmes kļūt par vienu no atpazīstamākajiem Brazīlijas kultūras simboliem.
Kapoeira pasaulē
20. gadsimta otrajā pusē kapoeira sāka strauji izplatīties ārpus Brazīlijas. Brazīliešu meistari devās uz Eiropu, Ziemeļameriku un citām pasaules daļām, dibinot skolas un nododot savas zināšanas jaunām capoeiristu paaudzēm.
Mūsdienās kapoeira tiek praktizēta vairāk nekā 150 valstīs.
Kapoeiras būtība nav tikai cīņas tehnika. Roda apvieno kustību, stratēģiju, improvizāciju, dziedāšanu, plaukšķināšanu un tradicionālo instrumentu spēli. Berimbau nosaka spēles raksturu un ritmu, bet roda kļūst par vietu, kurā zināšanas tiek nodotas no pieredzējušākiem capoeiristiem nākamajām paaudzēm.
2008. gadā Roda de Capoeira Brazīlijā tika oficiāli atzīta par valsts kultūras mantojumu. Savukārt 2014. gadā UNESCO iekļāva Roda de Capoeira Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Tādējādi kapoeira šodien vienlaikus ir cīņas māksla, spēle, sports, kultūras tradīcija un dzīvs afro-brazīliešu kultūras mantojums, kas turpina attīstīties visā pasaulē.
